cilvēks

 

Būt cilvēkam nozīmē būt stipram, stiprākam par sevi, stiprākam par kalniem. Nesaņemt balvas, nedzirdēt Paldies, nesajust glāstus, bet vienalga būt, būt citiem, būt būšanas pēc. Būt cilvēkam nozīmē būt grūti, būt gadu simtiem, pat pēc sevis, būt dzīvošanas pēc.
Un tukšums mijas ar dziesmām, un asaras ar priekiem, vilšanās un smiekli, laime un dejas ar sāpēm, un viss sapinas beigu beigās lielā zirnekļa tīklā. Un atliek vien mirt, vai izrauties ārā, izplest spārnus un aizlidot, aizlidot zinot, ka sāpēs atkal, ka dzels atkal un ka kritīsi atkal. Bet zinot, ka piecelsies, ka lidosi lai vai kas, jo Tu esi, jo Tu būsi.
Būt stipram nozīmē raudāt un nemelot sev, ticēt sev līdz galam, izturēt līdz galam, iet līdz galam. Un nedot sev vārdus, nesaukt sevi, vien būt. Citi nosauks, citi pieminēs, citi dziedās, bet tikai tad ja būsi bijis. Esi.
Mēs esam bezgalīgi. Kamēr vien ticam.