klusums


klusums

Pēkšņš klusuma brīdis, kas nobiedē un aizkaitina pusmigušo apziņu, atraujot no sapņiem un piedāvājot savu realitātes versiju. Par izdzīvošanu, uzticēšanos, risku un piedošanu, par atkal pienākušo pārbaudījumu brīdi sevī un citos. Uz kraujas augoša zieda cerības ziedēt saulē vai tik vien kā izaugt par koku, par vietām kur atgriezties un vietām ko atcerēties un atkal atgriezties līdz vairs nebūs spēka. Par lietām un cilvēkiem. Par visu un neko. 
Dzīvot tagad un te, nenožēlojot bet pažēlojot, pasniedzot roku un uzticoties. Nebaidieties no kraujām, uzmaniet bailes sevī.