Līdz pēdējam kalnam

Uz priekšu dzen izsalkums. Aizbraukt līdz citai zemes malai, uzkāpt kalnā kurā nekā nav, ieraudzīt tukšumu visapkārt. Slāpes nedzirdēt neko, sāpes brīdī, kad saduras pagātne un nākotne vienā lielā un skaļā esamībā. Uz priekšu dzen izmisums neieraudzīt neko. Un gribas vēl tik vien kā pieķerties kādam lielākam pie rokas un piecelties kājās, saredzēt mazliet tālāk. Līdz pēdējam kalnam.