logs


logs

Čīkstošā loga atspulgos slēpjas vakars un skumjas asaras,
Pa lielceļiem pelēkiem dodas prom mūsu vasaras.
Klusuma māktos novados ieraujas enās pasakas,
Nevienam pat neliekas un nesapņojas.
Apziņa ķeras smiltīs nīkstošajās smilgās, jūras vējš aiznes skaņas un saule izdedzina pēdējās domas. Un iekšā tik tukšs un tik auksts kā stāvot uz kraujas. Aizsitas elpa un sareibst man galva.