noguris saldējums uz karsta enģeļa spārna


noguris saldējums uz karsta enģeļa spārna

Kā noguris saldējums uz karsta enģeļa spārna tālumā vijas žķietami bezgalīgais un neapturētais domu pavediens. Kaut kur klusumā čukst vārdus kāds nejaušs un sajaukts solis un pār tumšajiem upes ūdeņiem no pretējā krasta atskan pa kādai pieklusinātai spārnu švīkai. Tukšajās plaukstās krīt pirmās sniegpārslas un kūst un pārvēršas asarās, kas satek piedurknēs un kutina elkoņus. Kaut kur skan tējas glāzes un tramvaja sliedes. Un atkal ir bezgalība pavērusies.