Saule


Saule

Saule deg neatkarīgi vai mēs to redzam vai nē. Ir dienas kad līst, kad miglā tinas upes un ir naktis, kad redzam saules atblāzmu mēnesī, ir naktis piķa melnas, kad neredzam neko. Ir debesīs miljoniem citu sauļu, miljoniem to atspīdumu, skaistos un vilinošos zvaigznājos un miglājos. Kosmoss ir neaptverami milzīgs, melns un degošs.
Un tomēr Tu ilgojies pēc tās Saules, kas vistuvāk, kas viskarstāk deg, visvairak silda. Pat dienās mākoņos tītās un naktīs pārlieku melnās. Un dienās, kas Saule ir tik tuvu, ka reibst galva, Tu esi laimīgs, Tu smaidi no nekā, tāpat vien, jo Tava Saule ir tur augšā, tepat blakus, Tu vari to apskaut un samiegt acis no tās žilbinošā skaistuma. Tu gribi lidot uz Sauli, tuvāk tai, augstāk prom no visa un tuvāk tai savai Saulei, tai vienīgai. 
Bet Saule ir degoša un brīva, Tu nevari prasīt redzēt to katru dienu, katru nakti, tāpat kā Saule neredz Tevi katru dienu. Tu vari gribēt Sauli ik brīdi, un ilgas varbūt sāpēs, varbūt salauzīs, bet dos vien to, ka ka katru rītu Tu gaidīsi un smaidīsi par savu Sauli un pat ja tā neparādīsies, Tu zināsi ka tā ir, tur augšā, apakšā, tālu prom, bet ir. 
Un būs rīti, kad Tu modīsies ar savu Sauli, samiegsi acis un smaidīsi un dziedāsi tai, un dejosi rasā, un kliegsi no prieka, jo jūs būsiet kopā, jo tā būs tāda diena, kad esat kopā. Ne tāda kā citas, ne tāda kā naktis, īpaša un karsta, dedzinoši dzīva, dedzinoši asa un veldzējoša.
Un katru rītu Tu sveiksi Sauli un katru vakaru to pavadīsi, un naktīs sapņosi, un dienās slēpsies aiz saulesbrillēm, jo Tavas Saules būs varbūt par daudz. Un Tu raudāsi vairāk dienās, kad Saules nebūs pie debesīm, un naktīs Tu sildīdies segās un spilvenos, bet Saule tāpat būs Tev blakus. Lai kur Tu atrastos, lai ko Tu darītu.
Mana tālā, mana degošā
Tik ar acīm maigi notvertā
Miglas rītā, Tu mana satiktā
Un tumšās naktīs mazliet apskautā
Es esmu sniegputenis, kam vienalga viss, kam svarīgs ir tikai reibšanas fakts.