spārni ataug


spārni ataug

Melns ledus klusumā aprij vārdus.
Birokrātu izdomāts iepirkšanās drudzis, jauna sākums, vecā beigas. Noilgums bez pamatojuma un steiga nevietā. Brīdis uzpīpēt, iedzert lieku alu un klusumā brīdi padomāt. Par straumes nestu koka gabalu.
Pamosties un būt jaunā vietā. 
Pamosties un palaist garām visu, kas ir moderns un populārs, visus labi un slikti, bezgalīgi ilgi skatīties baltos griestos un gaidīt, kā tie dzeltē. 
Mēs esam ceļā, viss ir pagaidu, viss kustās. Un reizēm vienkārši vajag skatīties pa logu un domāt par to kur dodamies. Un reizēm vajag enkurus, kas tur pie zemes, kas tur zem mākoņiem tos, kuriem lemts lidot. Tos, kuri grib lidot. Jo spārni ataug.