Un ja nu mēs esam ne vienmēr?

Izmetiet miskastē pelnus no gruzdošajām ilgām, neļaujiet tām saņemt stūri savās neesošajās rokās un stūrēt taisni gaismā. Tramvaja sliedes vilinošā muklāja izelpā. Koku zaru ēnās un ielu lukturu bordeļu izkārtnēs. Pie durvīm klauvē jostas pamesta sprādze ar metāla kniedi vidū. Papīru kaudzē es iesniedzu morāles deklarāciju un pasmaidu ierēdņa metāla sētas durvīm. Mērkaķu pilnos salonos dejo taisnas pasaules izdobtie celmi ar pasaku varoņu pirktām neļķēm. 
Un visi varoņi nomirst klusumā. Un ja nu mēs esam ne vienmēr?