Ziemas saule


Ziemas saule

Man patīk ziemas naktis un salā sastingušie rīti. It īpaši ledainie un tumsā apledojušie brīži pirms pirmajiem saules stariem, kas parādās nakts melnumā kā kaut kas tāls un tik ļoti neaizsniedzams. Ziemas rītos Saule iedod tik maz siltuma, ka saullēktam seko maza vilšanās, jo siltāk nepaliek. Ir tikai cerība un atvieglota nopūta, ka diena tomēr ir atnākusi. Dabas klusā elpa brīdi pirms saullēkta pašam liek elpot lēnāk un ar katru kaulu sajust ziemas miegu kādā ir iegrimusi pasaule. 
Es tad apsēžos uz celma un skatos uz pamali, kur jāparādās Saulei un es zinu, ka katrs koks, katrs dzīvnieks un putns, kaut kur mežā skatās Saulē tāpat kā es. Un mēs klusējot sagaidām atkal jaunu dienu, tāpat kā pavadām katru vakaru. Un nav svarīgi kur es esmu, pasaule ir maza un saule ir viena. Un šis cikls ir dzīvība.